Viktorija Dalle
Latvijas māksliniece Viktorija Dalle ir pārliecināta, ka joprojām ir mūsdienu mākslas ceļa sākumā. Kolekcija "Being social" ietver sevi 12 fotogrāfijas un kaligrāfijas tehnikā izpildītās kolāžas.
Viktorija Dalle mākslas aicinājumam ļāvusies samērā nesen, mēģinot sevi dažādās pašizpausmes iespējās. Tā parādījās jauna aizraušanās – fotogrāfija. Apmeklētas dažādas fotoskolas, līdz vaļasprieks ņēmis virsroku – Viktorija jau labu laiku ir profesionāla fotogrāfe.
“Līdz šim mana izglītība šķita haotiska, pat neloģiska, bet šobrīd redzu, ka iegūtās zināšanas savādā veidā savienojušās tajā, ko daru tagad,” rezumē māksliniece. Fotogrāfija viņai nozīmē pašizpausmi, veidojot savdabīgu skatu uz pasauli, lietām, cilvēka ķermeni. Ne velti Viktorijas darbus ievērojis pazīstamais mākslinieks Edmunds Lūcis, kurš 2012.gadā aicinājis veidot kopīgu izstādi Komponistu savienības zālē, tajā Viktorijas fotogrāfijas izmantotas kā Lūča darbu elements.
Pēc E. Lūča aicinājuma Viktorija piedalījusies laikmetīgās mākslas izrādē “Berliner Liste 2012″ Vācijas galvaspilsētā. Viktorijas darbi, kas izstādē piedalījās līdz ar E. Lūča un vairāku Baltijas mākslinieku darbiem, tika pieminēti “Berliner Liste 2012″ oficiālajā blogā kā vieni no 40 interesantākajiem izstādes projektiem.
“Biju jauniņā, devos turp bez ambīcijām – vienkārši bija liels gods tur piedalīties. Esmu ārkārtīgi pateicīga Edmundam Lūcim par viņa iniciatīvu,” teic māksliniece. Berlīnē redzamā ekspozīcija līdz ar E. Lūča darbiem atceļojusi arī uz Latviju, lai arī Viktorija teic – laikmetīgās mākslas tradīcija šeit nav īpaši attīstīta.
Izstādes “Being social” darbi nav ievietojami konkrētā žanrā – Viktorija teic, tajos vienā simbiozē sadzīvo fotogrāfija, aplikācija un teksti, izmantoti lietotu kartona kārbu materiāli, marķējumi – māksliniece darbus dēvē par kolāžām. Fotogrāfiju tēma – sieviete, viņas ķermenis, tā ekspresija. Par fotomodeļiem kļuvuši ne tikai Viktorijas draugi un paziņas, bet arī pati māksliniece.
Ik gleznā klātesošais teksts, parasti lakonisks sauklis (tas pats “being social”) nav konceptuāls pievienotās informācijas nesējs, tas drīzāk darbojas kā tēls, kaligrāfiska figūra – tas kļuvis pats par savas jēgas vizualizāciju. “Ikviens to var uztvert savā informācijas vai pieredzes laukā,” uzsver māksliniece. “Es nevēlos dominēt ar kaut kādu savu “mesidžu”, teksta burtisko informāciju. Šie teksti, šrifti mani uzrunājuši nejaušās vietās gluži asociatīvi, un tieši tā tie darbojas tālāk.”