Lekciju cikls "Mākslas vēsture: no Senās Ēģiptes līdz XX gs."

1. lekcija. Senā Ēģipte: “Tiekšanās uz mūžību”.

Viena no agrīnākajām civilizācijām cilvēces vēsturē, kas mums deva majestātisku, noslēpumainu, skaistu un spilgtu kultūras mantojumu, aizraujošu un vilinošu līdz pat šai dienai. Lekcijā runāsim par Seno Ēģipti kopš tās dzimšanas līdz pat norietam.

 

2. lekcija. Senatne: Senās Grieķijas māksla. “Ideālu dzimšana”.

Eiropas kultūra izauga no Senās Grieķijas: mēs no grieķiem aizņēmāmies skaistuma kanonus, priekšmetus un pat mākslas izpratni. Lai kur jūs atrastos, visur atradīsiet grieķu arhitektūras vai mākslas atbalsi. Lekcijā mēs uzzināsim:

• trīs galvenās Senās Grieķijas mākslas pamatā esošās idejas;
• kādās krāsās krāsoja statujas, un kāpēc cilvēki ir pieraduši tās uzskatīt par pilnīgi baltām;
• kā tiek pētīta sengrieķu glezniecība, ja nav saglabājušies nekādi darbi.

 

3. lekcija. Senatne: Senās Romas māksla. “Māksla valstij”.

Portrets – kā Senās Romas mākslas žanrs, kādas ir tā funkcijas. Kā radās un attīstījās Senās Romas māksla. Ar kādām jomām bija cieši saistīta Senās Romas arhitektūra un romiešu celtniecības tehnikas specifika – par to stāstīsim lekcijā.

 

4. lekcija. Agrīnā kristīgā māksla un Bizantijas māksla. "No katakombām līdz pirmajiem tempļiem".

Agrīnās kristietības un Bizantijas māksla. Jaunā Roma un “estētiskie bizantiešu ideāli un to iezīmes”.

 

5. lekcija. Viduslaiku māksla. No romāņu stila līdz gotikai.

Lekcijā runāsim par romāņu mākslas un arhitektūras veidošanos, par gotiku un tās izplatību Eiropā.

 

6. lekcija. Itāļu Renesanse. 1.daļa “Savienojot ideālus”.

Lielā Itālijas Atdzimšana jeb Renesanse ir izcils Eiropas kultūras izaugsmes periods. Eiropas kultūras attīstība nākamajos četros gadsimtos sekoja virzienam, kas tika noteikts Renesanses laikā.

 

7. lekcija. Itāļu Renesanse. 2.daļa “Savienojot ideālus”.

Lekcijas laikā mēs runāsim par Augsto Atdzimšanu un šo mākslinieku darba galvenajiem posmiem: Mikelandželo skulptūru un glezniecību, Leonardo novatorismu un daudzveidību un Rafaela Santi audekliem.

 

8. lekcija. Ziemeļu Atdzimšana (Renesance). “Nīderlandiešu glezniecības zelta laikmets".

Atdzimšanas vai Renesanses māksla Nīderlandē ir ļoti skaista - sīkāko detaļu rūpīga atveidošana un krāsu pārbagātības izmantošana. Lekcijā pastāstīšu un parādīšu nīderlandiešu mākslas zelta fondu: Janu van Eiku, Hieronīmu Bošu un Pīteru Brēgelu Vecāko.

 

9. lekcija. Ziemeļu Atdzimšana (Renesance). “Vācija un varenais Dīrers”.

Runāsim par Renesanses attīstības īpatnībām Vācijā un vācu mākslas daudzveidību 16. gadsimta pirmajā pusē, par ģēniju Dīreru, par viņa pretstatu jeb antipodu Matiasa Grunevalda ekspresīvajai glezniecībai, par labāko Dīrera tradīciju pēcteci Lukasu Kranaču, kā arī par Hansa Holbeina Jaunākā realistiskajiem audekliem.

 

10. lekcija. Māksla Itālijā XVII-XVIII gadsimtā. Arhitektūra. "Kaisle, impulss un greznība".

Lekcija būs par agrīnā baroka arhitektūru (Dž. Della Porta, D. Fontāns, K. Maderna), par arhitekta-skulptora un baroka stila ieviesēja Lorenco Bernini mākslu, par arhitekta F. Borromini alternatīvām tendencēm.

 

11. lekcija. Māksla Itālijā XVII-XVIII gadsimtā. Glezniecība. "Kaisle, impulss un greznība".

Runāsim par Boloņas akadēmismu un brāļu Karrači daiļradi, par revolucionāro reformu Karavadžo mākslā, par karavadžistu sekotājiem un monumentāli – dekoratīvo glezniecību Džovanni Battista Tiepolo izpildījumā, kā arī par Venēcijas skolu.

 

12. lekcija. Holandiešu reālisms un flāmu baroks XVII gadsimtā.

Lekcijā runāsim par Rembrantu – mākslinieku, kurš personificējis veselu mākslas laikmetu Holandē, par mākslinieku Janu Vermeijeru – mākslinieku ar harmonizētu un skaidru pasaules redzējumu, par Jākobu van Reisdālu un viņa monumentālajām ainavām un Fransi Halssu, kurš piesaista ar savu raksturīgumu.

 

13. lekcija. Māksla Francijā un Spānijā XVII-XVIII gadsimtā.

17.gadsimta Eiropas mākslas diskusiju noslēgsim ar Spānijas un Francijas mākslas tradīciju analīzi. Spānijas glezniecības "Zelta laikmetu" pārstāv tādu mākslinieku vārdi kā: Husepe Ribērs, Fransisko de Surbarans, El Greko un, protams, izcilais Djego Velaskess. 
Lekcijas otrajā daļā runāsim par Franciju kā laikmetu un otra nozīmīgākā mākslas stila - klasicisma - dzimteni. Analizēsim klasicisma iezīmes arhitektūrā un tēlotājmākslā. Pētīsim galveno klasicisma pārstāvju darbus 17. gadsimta mākslā: Nikolā Pusēns un Klodā Lorēns. Pārejot uz nākamo laikmetu, analizēsim rokoko mākslu Francijā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta "galantā žanra" meistaru radošumam: Antuānam Vato, Fransuā Bušēram, Honoram Fragonardam, kā arī Žana Batista Simeona Šardēna klusajai mākslai.

 

14. lekcija. Neoklasicisms franču glezniecībā un arhitektūrā, eiropiešu romatisms un reālisms Francijas mākslā XIX gadsimtā.

Analizēsim vēlā klasicisma un akadēmisma īpatnības, runāsim par romantisma rašanos franču glezniecībā, kā arī par mākslinieku Teodora Žeriko un Ežēna Delakruā daiļradi.

 

15. lekcija. Impresionisms un postimpresionisms.

Lekcijā analizēsim impresionisma rašanās priekšnoteikumus un tā plašo kultūras kontekstu, runāsim par impresionistu glezniecības mākslinieciskajām iezīmēm, un par to nozīmi Eiropas mākslas vēsturē. Van Goga darbi bija pamats ekspresionismam, Gogēns bija pamatlicējs simbolismam un modernisma stilam, savukārt Sezāns pavēra ceļu kubismam un abstraktajai glezniecībai.

 

 

16. lekcija. Māksla XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā. “Ismi”.

Pastāstīšu par dažiem no “ismiem” pēc iespējas vienkāršāk, jo "ismu" maiņa notiek neticami ātri: fovisms, kubisms un futūrisms, orfisms un virkne citu mākslas virzienu, ko mēs apspriedīsim lekcijā.