Kā saprast gleznas: analizējam caur pasaules un Latvijas mākslinieku piemēriem
Piekritīsiet, ka ne vienmēr var saskatīt skaisto divos smērējumos vai paralēlās krāsu joslās uz audekla. Vēl jo vairāk, kad šādu mākslas šedevru cena sasniedz sešciparu skaitli. Kopā ar virtuālās galerijas mākslinieci Madaru Gulbis.
1. Marko Rotko, “Nr.18”, 1951.g.
M.Rotko glezas ir vienas no dārgākajām pasaulē. Taču būsim godīgi, – pārdots tiek autora vārds! Analoģiski, kad esam gatavi pārmaksāt par dārga zīmola pulksteni, uz kura ir atpazīstams pasaulslavens logo. Lai saprastu un izjustu Rotko gleznas, tām jābūt pareizi eksponētām, – pats mākslinieks bija devis noteiktus norādījumus tam. Te jāņem vērā bija viss: augstums no grīdas, attālums starp darbiem, apgaismojuma intensitāte. Savukārt vērotājam ir jāatrodas tieši pretim gleznai, tikai tad var izjust krāsu vibrācijas pa visu ķermeni. Un tas viss strādā tieši tādā veidā! Pie tam lielos izstāžu multikompleksos liela problēma ir tanī, ka M. Rotko gleznas tiek eksponētas nepareizi, tāpēc cilvēki aiziet vīlušies, tā arī nesajūtot minētās krāsu vibrācijas.
Tuvoties Rotko gleznu izpratnei palīdz mākslinieka biogrāfijas iepazīšana. Atliek vien doties uz viņa dzimto pilsētu Daugavpili un ieraudzīt tur esošās ainavas ar izteiktiem vietējiem plašumiem. To visu Rotko atspoguļo savās gleznās – krāsas, tonalitāti, vienkrāsaini lauki un līdzenumi. Lai novērtētu mākslinieka garadarbu, būtiski ir ņemt arī vērā darba tapšanas periodu, kas ietver attiecīgā laika tradīcijas un tendences, sociālo stāvokli un mākslinieka pasaules redzējumu. Plašāks redzeslauks ļauj precīzāk izprast darba jēgu, un tad tie patiešām kļūst aizraujoši!
2. Vasilijs Kandinskis, “ Dzeltens-sarkans-balts”, 1925.g.
Būtiski atzīmēt, ka šis mākslinieks ir dzimis īstajā laikā un īstajā vietā. Nevar aizmirst arī par veiksmes faktoru, kas ieņem nozīmīgu lomu notikumu attīstībā. Neapšaubāmi, V. Kandinskis bija talantīgs, inteliģents, labi izglītots dižciltīgas ģimenes pēcnācējs. Lai saprastu viņa glezniecības ideoloģiju, ir vērts izlasīt viņa traktātus par mākslu, kas kļuva par avangarda mākslas programmas manifestu. Lai sajustu, kā krāsas darbojas attēlā “Dzeltens-sarkans-balts”, kā tās “uzrunā” skatītāju, Kandinskis iesaka vispirms koncentrēties uz vienu krāsu, un tikai pēc tam vērot to mijiedarbību. Zinātkāras attiecības autors atklāj starp zilo un dzelteno krāsu, apgalvojot, ka tās var būt sasaistītas gan kā centrbēdzes, gan kā centrālais spēks.
3. Madara Gulbis, “Atnākot”, 2019.g.
Glezna “Atnākot” tapusi abstraktās mākslas stilā, praktiski attēlojot jūru, vēju, gaisa plūsmas un plašumu. Izteiksmīgums ļauj skatītājam savienot attēlā redzēto ar savām izjūtām un personīgo pieredzi. Īpaša loma tajā atvēlēta intuīcijai un krāsu ietekmei uz personību. Lieli kontrastējoši krāsu laukumi rada telpu un kustības dinamiku. Gluda, dinamiska kustība zili baltā tonī, kuru attēla augšējā stūrī nedaudz pārklāj sarkanā krāsa, kas attēlo spēcīgu vēja skrējienu, un tas ir iespējams tikai pie jūras. Šis darbs tika radīts 2.Starptautiskai gleznu konkursa izstādei "Marina 2019"; ar apakštēmu "Vētra". Glezna saņēmusi Jūrmalas pilsētas muzeja balvu.
4. Diāna Adamaite, “UL5”, 2018.g.
Mūsdienu glezniecībā ir daudz brīvības: sākot no akadēmiski pareiza ievirzīta mākslas darba līdz pat intuitīvi un haotiski attēlotam darbam. Tas padara abstrakto glezniecību skaistu – skatītājs var pats veidot savu dialogu, iedomāties asociācijas ar konkrēto mākslas darbu un atspoguļoties tajā. D. Adamaite runā par saviem darbiem: “Nav “kāpēc”, līdz ar to nav “tāpēc”. Ir tas, kas ir. Patiesā pieredze. Nav izdomātu stāstījumu, sulīgas prelūdijas ar krāsainu aprakstu. Galu galā zilonim ir vienalga, ko cilvēki par viņu domā.” Tāpēc Diānas Adamaites darbu interpretācijā katrs var ieraudzīt to, kas būs saistīts ar viņu pašu.
Autore: Jeļena Safonova